Mums praksē nereti nākas sastapties ar nepareizi sagatavotiem darba līgumiem. Šajā rakstā aplūkosim, kādi ir darba līgumu veidi un kas šajos līgumos jāiekļauj.
Kas ir darba līgums?
Darba līgums ir rakstiska vienošanās starp darbinieku un darba devēju par veicamo darbu un darba samaksu, un to paraksta pirms darba uzsākšanas.
Ir divu veidu darba līgumi:
1. darba līgums uz nenoteiktu laiku (beztermiņa līgums, kurā nav norādīts datums, līdz kuram tas ir spēkā),
2. darba līgums uz noteiktu laiku (terminēts darba līgums) — līgums, kas ir spēkā tikai noteiktos apstākļos. Piemēram, strādājot noteiktos projektos, veicot sezonālus darbus, nestandarta darbus, aizvietojot citus darbiniekus utt. Šādā līgumā ir jānorāda līguma beigu datums vai apstākļi, kādos darba attiecības tiek izbeigtas. Šāda darba līguma termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus.
Uz terminēto darba līgumu attiecas tādi paši noteikumi kā uz beztermiņa līgumu.
Kas jānorāda darba līgumā?
Darba līgumā norāda:
- darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, — dzimšanas datumu), dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), personas kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, — dzimšanas datumu) vai reģistrācijas numuru un adresi;
- darba tiesisko attiecību sākuma datumu;
- darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);
- darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, — to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);
- darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk - profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;
- darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;
- nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;
- ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;
- darba līguma uzteikuma termiņu;
- uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.
Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja. Darba devējam ir pienākums gādāt par rakstisku darba līgumu noslēgšanu un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti. Darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Darba līgums jāsagatavo valsts valodā. Ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstiski informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.